CATEGORII DOCUMENTE |
Bulgara | Ceha slovaca | Croata | Engleza | Estona | Finlandeza | Franceza |
Germana | Italiana | Letona | Lituaniana | Maghiara | Olandeza | Poloneza |
Sarba | Slovena | Spaniola | Suedeza | Turca | Ucraineana |
DOCUMENTE SIMILARE |
|
Dabas rezervati, biosfēras rezervats
Dabas rezervati ir cilvēka darbības neskartas vai mazparveidotas teritorijas, kuras tiek nodroinata dabisko procesu netraucēta attīstība, lai aizsargatu un izpētītu retas vai tipiskas ekosistēmas un to sastavdaļas.
Dabas rezervatos ir zonas, kuras visi dabas resursi pilnība tiek izslēgti no saimnieciskas un cita veida darbības. Dabas rezervatu teritorija var būt zonas, kuras atļauta ierobeota saimnieciska, rekreacijas, izglītojoa vai citada darbība, kas neapdraud dabas etalonu saglabaanos un nav pretruna ar aizsardzības un izmantoanas noteikumiem un rezervata izveidoanas mērķi. Tajos var būt stingra reīma, regulējama reīma zona.
Dabas
rezervata stingra reīma zona ir aizliegta jebkada
saimnieciska un cita veida darbība, izņemot adas
darbības, kas veicamas dabas rezervata administracijas
noteiktaja kartība un saskaņa ar dabas
aizsardzības
1.teritorijas apmeklēana, lai to apsargatu un kontrolētu aizsardzības reīma ievēroanu;
2.zinatnisko pētījumu veikana;
3.mea ugunsdroības pasakumu īstenoana, cilvēku glabana un meklēana;
4.dabas aizsardzības
5.parvietoanas pa dabas aizsardzības
6.ceļu (arī slieu ceļu) uzturēana.
Dabas
rezervata regulējama reīma zona ir aizliegta
jebkada saimnieciska un cita veida darbība, izņemot adas
darbības, kas veicamas dabas rezervata administracijas
noteiktaja kartība un saskaņa ar dabas
aizsardzības
1.teritorijas apmeklēana, lai to apsargatu un kontrolētu aizsardzības reīma ievēroanu;
2.zinatnisko pētījumu veikana;
3.vides monitorings;
4.mea ugunsdroības pasakumu īstenoana, cilvēku glabana un meklēana;
5.dabas aizsardzības
6.parvietoanas pa dabas aizsardzības
7.dabas tūrisms un
8.parvietoanas pa visparējas lietoanas ceļiem (izņemot regulējama reīma zonas iedzīvotajus, kuriem atļauts izmantot visus ceļus);
9.ceļu (arī slieu ceļu) uzturēana un rekonstrukcija, izņemot darbus, kas saistīti ar zemes transformaciju;
10.medības, ja medījamo dzīvnieku populaciju blīvums rezervata teritorija parsniedz ekosistēmu dabisko ietilpību, izraisot dabisko biotopu vai īpai aizsargajamo sugu dzīvotņu degradaciju vai mainot dabisko procesu norisi, ka arī lai nepieļautu epidēmiju vai epizootiju izplatīanos;
11.regulējama reīma zonas iedzīvotajiem makķerēana, savvaļas sēņu, augu un to produktu ievakana un iegūana personiskam vajadzībam, ka arī lauksaimnieciska darbība lauksaimniecības zemēs.
Moricsalas dabas rezervats
Moricsalas dabas rezervats izveidots, lai saglabatu neparveidotas vēsturiski izveidojuas dabas ekosistēmas un pētītu tajas notiekoos procesus, ka arī nodroinatu izzūdoo un reto augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku aizsardzību.
Tas atrodas Ventspils rajona Usmas ciema teritorija, ta kopēja platība ir 818 hektari (Luziķērtes līcis ar akvatoriju 702 hektari, Moricsala 83 hektari un Liela Alkņu sala 33 hektari).
Lai nodroinatu dabas ekosistēmu aizsardzību un dabas resursu ilgtspējīgu izmantoanu, rezervata teritorija tiek noteiktas adas funkcionalas zonas:
1.stingra reīma zona;
2.regulējama reīma zona.
Teritorijas aizsardzības pasakumi
tiek veikti atbilstoi rezervata dabas aizsardzības
Rezervata teritorija aizliegts:
1.uzturēties bez rezervata administracijas izsniegtas atļaujas;
2.lietot jebkadus ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus;
3.veikt mesaimniecisko darbību.
Rezervatu parvalda Vides ministrijas pakļautība esoa valsts civiliestade Slīteres nacionala parka administracija.
Grīņu dabas rezervats
Grīņu dabas rezervats izveidots, lai saglabatu neparveidotas vēsturiski izveidojuas dabas ekosistēmas un pētītu tajas notiekoos procesus, ka arī nodroinatu izzūdoo un reto augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku aizsardzību.
Tas atrodas Liepajas rajona Sakas ciema teritorija, kopēja platība ir 1454,9 hektari.
Lai
nodroinatu rezervata ekosistēmu, ainavu un sugu
daudzveidības saglabaanu, visa rezervata teritorija
noteikta regulējama reīma zona, kuras aizsardzība un
apsaimniekoana notiek atbilstoi rezervata dabas aizsardzības
Rezervata teritorija aizliegts:
1.uzturēties bez rezervata administracijas izsniegtas atļaujas;
2. lietot jebkadus ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus;
3.veikt mesaimniecisko darbību, izņemot cirtes aizsargajamo sugu un biotopu saglabaanai.
Rezervatu parvalda Vides ministrijas pakļautība esoa valsts civiliestade Slīteres nacionala parka administracija.
Krustkalnu dabas rezervats
Krustkalnu dabas rezervats izveidots, lai saglabatu dabiska stavoklī reģionam raksturīgo meu un ūdeņu ekosistēmu kompleksu, reto augu sugu ģenētisko un bioloģisko daudzveidību, ka arī ainaviskas un kultūrvēsturiskas vērtības.
Tas atrodas Madonas rajona teritorija, kopēja platība ir 2915 hektari.
Lai nodroinatu rezervata ekosistēmu, ainavu un sugu daudzveidības saglabaanu, ka arī ekosistēmu dabisku attīstību, rezervata teritorija tiek noteiktas adas funkcionalas zonas :
1.stingra reīma zona;
2. regulējama reīma zona.
Stingra reīma zona izveidota, lai nodroinatu meu ekosistēmu dabisku attīstību. aja zona nav pieļaujama nekada saimnieciska darbība, un to drīkst apmeklēt tikai ar Teiču dabas rezervata administracijas atļauju izpētes un aizsardzības nolūkos.
Regulējama reīma zona izveidota, lai nodroinatu sugu un biotopu daudzveidību rezervata, meu un mitrzemju ekosistēmu dabisku attīstību, pastavot minimalai antropogēnajai slodzei, ka arī lai pētītu ekosistēmu attīstību un to elementus.
Regulējama reīma zona aizliegts:
1.uzturēties bez rezervata administracijas izsniegtas atļaujas; izņēmums ir personas, kuras dzīvo rezervata teritorija;
2.lietot jebkadus ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus;
3.veikt mesaimniecisko darbību, izņemot ainavu veidoanas cirti un cirtes aizsargajamo sugu un biotopu saglabaanai.
Jebkada saimnieciska darbība, kas var ietekmēt rezervata ekosistēmu dabisko attīstību, augu un dzīvnieku sugu populacijas, saskaņojama ar Teiču valsts rezervata administraciju.
Rezervatu parvalda un apsaimnieko Vides ministrijas pakļautība esoa valsts civiliestade Teiču dabas rezervata administracija
Teiču dabas rezervats
Teiču dabas rezervats ir valsts nozīmes
īpai aizsargajama dabas teritorija, kas iekļauta
Tas
atrodas Madonas un Jēkabpils rajona, platība ir 19 337
hektari. Detalizētus aizsardzības pasakumus un
aizliegtas darbības rezervata nosaka dabas
aizsardzības
Rezervatu parvalda un apsaimnieko Vides ministrijas pakļautība esoa valsts civiliestade Teiču dabas rezervata administracija, kas parvalda arī Krustkalnu dabas rezervatu. Administracijas nolikumu apstiprina Ministru kabinets.
Rezervata teritorija tiek noteiktas adas funkcionalas zonas:
1.stingra reīma zona;
2.regulējama reīma zona.
Stingra reīma zona izveidota, lai nodroinatu rezervatam tipisko ekosistēmu dabisku attīstību. Taja nav pieļaujama nekada saimnieciska darbība, ka arī ēku un būvju celtniecība.
Uzturēanas stingra reīma zona ir aizliegta, to drīkst apmeklēt tikai ar administracijas atļauju izpētes un aizsardzības nolūkos.
Regulējama reīma zona izveidota, lai nodroinatu sugu un biotopu daudzveidību rezervata, ekosistēmu dabisku attīstību, pastavot minimalai antropogēnajai slodzei, ka arī lai pētītu ekosistēmu attīstību un to elementus.
Regulējama reīma zona aizliegts:
1.uzturēties bez administracijas izsniegtas atļaujas; izņēmums ir personas, kuras dzīvo rezervata teritorija;
2.lietot jebkadus ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus;
3.veikt jebkadu mesaimniecisko darbību, izņemot ainavu veidoanas cirti.
Jebkada darbība, kas var ietekmēt rezervata ekosistēmu dabisku attīstību, augu un dzīvnieku sugu populacijas, saskaņojama ar administraciju.
Lai mazinatu saimniecisko un socialo ietekmi uz rezervata ekosistēmam, ap rezervatu tiek noteikta arēja aizsargjosla. Tas arēja robea iet pa republikas nozīmes ceļiem. Aizsargjoslas iekēja robea sakrīt ar rezervata arējo robeu.
Arēja aizsargjosla aizliegts:
1.medīt medņus, rubeņus un zosis;
2.mainīt virszemes un pazemes ūdeņu hidroloģisko reīmu;
3.bojat vai iznīcinat ekoloģiski un estētiski nozīmīgus ainavas elementus;
4.lietot toksiskas, mutagēnas ķīmiskas vielas un produktus.
Administraciju vada rezervata direktors, kas vienlaikus ir galvenais vides valsts inspektors rezervata teritorija un tas arēja aizsargjosla. Rezervata direktoru ieceļ amata un atceļ no amata vides aizsardzības un reģionalas attīstības ministrs.
Biosfēras rezervati
Biosfēras rezervati ir plaas teritorijas, kuras atrodas starptautiski nozīmīgas ainavas un ekosistēmas. Biosfēras rezervatu izveidoanas mērķis ir nodroinat dabas daudzveidības saglabaanu un veicinat ilgtspējīgu teritorijas socialo un ekonomisko attīstību.
Biosfēras rezervatu teritoriju atbilstoi aizsardzības un izmantoanas mērķiem iedala funkcionalajas zonas atkarība no taja atļautas saimnieciskas, rekreacijas, izglītojoas vai cita veida darbības, kas nav pretruna ar īs teritorijas aizsardzības un izmantoanas noteikumiem un biosfēras rezervata izveidoanas mērķi.
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervats
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervats (turpmak - Biosfēras rezervats) ir starptautiskas nozīmes aizsargajama dabas teritorija ar noteiktu platību, kas atrodas īpaa valsts aizsardzība. Biosfēras rezervats parstav starptautiski atzītas mērenajai meu joslai raksturīgas sauszemes un Baltijas jūras piekrastes ekosistēmas.
Biosfēras rezervata mērķis nacionala un starptautiska nozīmē ir sasniegt līdzsvaru dabas daudzveidības aizsardzība, ekonomiskas attīstības veicinaana un kultūras vērtību saglabaana.
Biosfēras rezervata galvenie uzdevumi ir:
1.nodroinat teritorijas ainavu, ekosistēmu, sugu un ģenētiskas daudzveidības saglabaanu;
2.veicinat teritorijas ilgtspējīgu socialo un ekonomisko attīstību;
3.nodroinat informacijas apriti vides pētījumu, monitoringa un vides izglītības joma attiecība uz vietējo, nacionalo un starptautisko vides aizsardzības un reģionalas attīstības jautajumu risinaanu biosfēras rezervata teritorija;
4.veicinat sabiedrības izpratni vides aizsardzības un teritorijas ilgtspējīgas attīstības jautajumos;
5.veicinat degradētu ekosistēmu atjaunoanu iespējami tuvu dabiskajam stavoklim.
Biosfēras rezervata platība ir 457 697 hektari sauszemes un 16 750 hektaru jūras akvatorijas.
Biosfēras rezervata finansu līdzekļus veido:
1.valsts pamatbudeta līdzekļi;
2.pavaldību pieķirtie līdzekļi;
3.fizisko un juridisko personu ziedojumi un davinajumi;
4.par maksas pakalpojumiem iegūtie līdzekļi.
Lai nodroinatu teritorijas ainavu, ekosistēmu, sugu un ģenētiskas daudzveidības saglabaanu un degradētu ekosistēmu atjaunoanu un veicinatu teritorijas ilgtspējīgu socialo un ekonomisko attīstību, Biosfēras rezervata teritorija tiek iedalīta funkcionalajas zonas. Biosfēras rezervata teritorija var izveidot arī citu kategoriju īpai aizsargajamas dabas teritorijas.
Biosfēras rezervata ir noteikta:
1.dabas lieguma zona;
2.ainavu aizsardzības zona;
3.neitrala zona.
Dabas lieguma zona ir noteikta, lai aizsargatu cilvēka darbības mazparveidotas dabiskas ekosistēmas, kuras sastopamas aizsargajamas un apdraudētas savvaļas sugas.
Dabas liegumu zona aizliegts:
1.veikt
jebkadas darbības, par kuram pieņemts
1.1. būtiska negatīva ietekme uz dabiskajiem biotopiem, savvaļas dzīvnieku, augu un sēņu sugam un to dzīvotnēm vai savvaļas dzīvnieku populaciju vairoanos, atpūtu un baroanos, ka arī pulcēanos migracijas perioda;
1.2. negatīva ietekme uz īpai aizsargajamiem biotopiem, īpai aizsargajamam sugam un to dzīvotnēm;
2.parvietoties ar ūdens motocikliem un motorjahtam, izņemot valsts un pavaldību institūciju amatpersonu parvietoanos, pildot dienesta pienakumus;
3.lietot ūdensputnu medības aviņus, kas satur svinu;
4.pļaut virziena no lauka malam uz centru;
5.veikt zemes transformaciju, izņemot zemes transformaciju, pēc rakstiskas saskaņoanas ar ta administraciju, lai veiktu ceļu (arī slieu ceļu), inzenierkomunikaciju un citu inenierbūvju restauraciju, renovaciju vai rekonstrukciju;
6.ierīkot purvos dzērveņu plantacijas;
7.nosusinat purvus;
8.dedzinat
sauso zali un niedres, izņemot gadījumus, ja tas nepiecieams
dabas aizsardzības
9.cirst kokus galvenaja cirtē un rekonstruktīvaja cirtē;
10.cirst
kokus kopanas cirtē (izņemot slimību inficētos,
kaitēkļu invadētos vai citadi bojatos kokus
saskaņa 29. punktu un citiem normatīvajiem
10.1. prieu un ozolu audzēm 60 gadus;
10.2. egļu, bērzu, melnalkņu, ou un liepu audzēm 50 gadus;
10.3. apu audzēm - 30 gadus;
11.no
12.atzarot augous kokus meaudzēs, izņemot koku atzaroanu skatu punktu ierīkoanai un uzturēanai, ka arī satiksmes droībai uz visparējas lietoanas ceļiem;
13.cirst nokaltuus kokus un izvakt krituus kokus, kritalas vai to daļas, kuru diametrs resnakaja vieta ir lielaks par 25 cm, izņemot bīstamo koku novakanu;
14.nobraukt no ceļiem un parvietoties ar mehaniskajiem transportlīdzekļiem, mopēdiem, motorolleriem, pajūgiem un zirgiem pa mea un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar o teritoriju apsaimniekoanu vai uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikanu;
15.ierīkot nometnes un celt teltis arpus īpai noradītam vietam;
16.kurinat ugunskurus arpus īpai noradītam vai speciali ierīkotam vietam;
17.rīkot autosacensības, motosacensības, ūdensmotosporta un ūdensslēpoanas sacensības, ka arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinajuma braucienus;
18.ierīkot savvaļas augu, sēņu un dzīvnieku, ka arī to produktu pardoanas un iepirkanas punktus;
19.izmantot
specialas vakanas palīgierīces savvaļas ogu un
sēņu lasīana;
20.uzstadīt vēja ģeneratorus;
21.pieļaut
suņu atraanos brīva daba bez pavadas un uzpurņa,
izņemot medības un valsts robeas apsardzību regulējoajos
normatīvajos
22.iegūt derīgos izrakteņus;
23.bojat vai iznīcinat (arī uzarot vai kultivējot) palieņu, terau un mea pļavas un lauces, izņemot medījamo dzīvnieku piebaroanas lauces;
24.sadalīt zemes īpaumus zemes vienības, kas mazakas par 10 hektariem;
25.veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju;
26.ierīkot jaunas ieogotas savvaļas dzīvnieku sugu brīvdabas audzētavas;
27.celt
un ierīkot jaunus aizsprostus un citas ūdens regulēanas
ietaises, izņemot gadījumus, ja tas nepiecieams dabas
aizsardzības
28.bez rakstiskas saskaņoanas ar ta administraciju;
28.1. organizēt brīva daba masu sporta, izklaides un atpūtas pasakumus, kuros piedalas vairak neka 50 cilvēku;
28.2. veikt ceļu (arī slieu ceļu), inenierkomunikaciju un citu inenierbūvju restauraciju, renovaciju vai rekonstrukciju;
28.3. ierīkot
28.4. atjaunot un ieaudzēt meu;
28.5. mainīt zemes lietoanas mērķi;
28.6. vakt dabas materialus kolekcijam;
28.7. veikt zinatniskos pētījumus;
28.8. ierīkot jaunas un paplainat esoas ūdenstransporta līdzekļu bazes;
29.cirst slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citadi bojatos kokus kopanas cirtē, sanitaraja cirtē un galvenaja cirtē pēc Valsts mea dienesta sanitara atzinuma bez rakstiskas saskaņoanas ar reģionalo vides parvaldi,( izņemot koku ciranu aizsargajamas teritorijas, kuram ir izveidota administracija, kas izsniedz koku ciranas apliecinajumus);
30.Būvniecība
dabas lieguma pieļaujama atbilstoi pavaldības teritorijas
planojumam, ievērojot normatīvajos
Ainavu aizsardzības zona ir noteikta, lai saglabatu Ziemeļvidzemei raksturīgo kultūrvides ainavu, tūrisma un atpūtas resursus un samazinatu antropogēno ietekmi uz dabas lieguma zonu, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu teritorijas attīstību un sabalansētu dabas resursu izmantoanu.
Ainavu aizsardzības zona aizliegts:
1.veikt jebkadas darbības, kas būtiski parveido raksturīgo ainavu;
2.uzstadīt vēja ģeneratorus;
3.nobraukt no ceļiem un parvietoties ar mehaniskajiem transportlīdzekļiem, mopēdiem, motorolleriem un pajūgiem pa mea un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar o teritoriju apsaimniekoanu vai uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikanu;
4.bez
rakstiskas saskaņoanas ar ta administraciju, ierīkot
5.veicot kopanas cirti, izcirst valdoas koku sugas valdaudzes kokus (izņemot kokus tehnoloģiskajos koridoros, augana atpalikuos, slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citadi bojatos kokus), ja valdoas koku sugas vecums parsniedz:
5.1. prieu un ozolu audzēm 80 gadus;
5.2. egļu, bērzu, melnalkņu, ou un liepu audzēm 60 gadus;
5.3. apu audzēm 35 gadus.
6.Būvniecība
aizsargajamo ainavu apvidū pieļaujama atbilstoi
pavaldības teritorijas planojumam, ievērojot normatīvajos
Neitrala zona ir noteikta, lai veicinatu intensīvu un ilgtspējīgu dabsaimniecību. Neitralaja zona tiek iekļautas visas pilsētas un blīvi apdzīvotas vietas Biosfēras rezervata teritorija.
Īpauma lietoanas tiesību aprobeojumus dabas lieguma zona un ainavu aizsardzības zona nosaka Ministru kabineta izdoti individualie aizsardzības un izmantoanas noteikumi. Neitralas zonas izmantoanu regulē pavaldību ģeneralplani un o teritoriju apbūves noteikumi.
Neitralaja zona un ainavu aizsardzības zona mei apsaimniekojami pēc visparēja kartība apstiprinatiem mea apsaimniekoanas planiem.
Zemes īpanieki un tiesiskie valdītaji, kuru zeme atrodas
dabas lieguma zona, Biosfēras rezervata teritorija esoajos
dabas liegumos un dabas parkos, ka arī Baltijas jūras un
Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas teritorija,
saskaņo ar Biosfēras rezervata administraciju mea
apsaimniekoanas
Biosfēras rezervata dabas
aizsardzības
Biosfēras rezervata saglabajas zemes reformas gaita iegūtas zemes lietoanas un īpauma tiesības, ka arī īpauma tiesību aprobeojumi. Papildus nosakamie zemes īpauma tiesību aprobeojumi noformējami likuma noteiktaja kartība.
Lauku apvidus zemēs, kas atrodas krasta kapu aizsargjosla, jauni zemes īpaumi izveidojami vienlaidu platības, kuras nedrīkst būt mazakas par trim hektariem, izņemot zemes reformas gaita likumīgi izveidotos īpaumus. Atsavinot zemes īpaumus, tos nedrīkst sadalīt ta, ka viena no daļam ir mazaka par trim hektariem, izņemot gadījumus, kad ta tiek pievienota pieguloajam īpaumam, ar nosacījumu, ka parējas daļas nav mazakas par trim hektariem. Dabas liegumu Randu pļavas un Vidzemes akmeņaina jūrmala teritorija, kas atrodas krasta kapu aizsargjosla, jauni zemes īpaumi izveidojami vienlaidu platības, kas nav mazakas par 10 hektariem.
Politica de confidentialitate | Termeni si conditii de utilizare |
Vizualizari: 1688
Importanta:
Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2024 . All rights reserved